Diriģents Andris Gailis

Mana CHARISMATA ir mana radošā laboratorija. Bez tās man nebūtu motivācijas eksperimentēt ar, iespējams, vissmalkāko matēriju. Mani līksmu dara apziņa, ka pēc mums paliks nevis iztērēta nauda, daudz cietušu telpu, pulciņš izjukušu ģimeņu un vientuļo māmuliņu, bet gan paprāvs žūksnītis ar visvisādiem dziedamgabaliem. Bija viena tāda Holivudas filma ar Entoniju Hopkinsu, kurš bija sagājis ragos ar moderno civilizāciju, bet ideāli sapratās ar gorillu baru džungļos. Viņam bija tikai viena mēraukla, kā vērtēt cilvēku un viņa darbību – ņēmējs vai devējs. Mēs neko daudz līdz šim grābuši gan neesam, bet no devuma labumu gūt varēs pat mūsu eiroaziātiskie latviešu izcelsmes mazmazbērni. Citi Andra harizmātiskie vārdi… Andris Gailis ir dzimis 1970. g. Rīgā, studējis diriģēšanu, ērģeļspēli un akadēmisko dziedāšanu Latvijas Mūzikas akadēmijā, iegūstot bakalaura grādu kordiriģēšanā (1992) un operdziedāšanā (2001), simfoniskā orķestra diriģēšanā (2009) pie prof. V. Gaiļa. Kā kora mākslinieks un solists sadarbojies ar visiem Latvijas profesionālajiem koriem, tai skaitā ar LATVIJAS RADIOKORI (1993 – 2000), kamerkori SACRUM (1993 – 1996), kamerkori AVE SOL (1996 – 2004), Valsts Akadēmisko kori LATVIJA (2000 – 2006). Kā diriģents bijis daudzu senās mūzikas projektu mākslinieciskais vadītājs gan Latvijas Radiokorī un tā vokālajā grupā, Latvijas Universitātes senās mūzikas ansamblī CANTO, RLB kamerkorī AUSTRUMS, gan arī Valsts korī LATVIJA, kurā no 2000. līdz 2006. gadam pildījis kormeistara funkcijas, īpaši baroka un opermūzikas projektos. Visplašāko atzinību izpelnījies par kora numuru sagatavošanu Dž. Rosini operas PELNRUŠĶĪTE koncertuzvedumam M. Šišona vadībā 2004. gadā. Kopš 2005. gada vada biedrību UNIKORIS (bij. SEB Unibankas koris). 2008.g. dibinājis ansambli CONCERTO CONCITATO, kas specializējas baroka laika vokāli instrumentālajā mūzikā. Kā solists kopš 1996. līdz 2006. gadam Francijas Radio festivālā Monpeljē izpildījis epizodiskas lomas operuzvedumos, piedalījies daudzos lielformas muzikālo sacerējumu koncertizpildījumos gan Latvijā, gan ārzemēs, sadarbojoties ar daudziem pašmāju un ārzemju diriģentiem, tai skaitā Terji Mikelsenu (Norvēģija), Tadeušu Voicehovski (Polija), Saimonu Fipsu (Anglija), Džošua Rifkinu (ASV), Olari Eltsu (Igaunija), Andresu Mustonenu (Igaunija), Andri Veismani, Māri Sirmo u.c. No skatuves lomām nozīmīgākā – Karnēro partija J. Štrausa operetes ČIGĀNU BARONS uzvedumā Kuldīgā (2003) un Siguldas opersvētkos (2004), pazīstams arī kā dažādu vokālo sacerējumu aranžētājs.